Preses centrs
PAZIŅOJUMS PRESEI
Liepasmuižā, 2016.gada 26.jūlijā
Jaunai dzīvei kā mākslas kūrorts un pasākumu centrs jūlijā atdzimusi ilgstoši pamesta Latvijas muiža pie Cēsīm - Lindenhoff/Liepasmuiža
Pēdējo divu gadu laikā būtiski atjaunota un kopš šī gada jūlija sākusi aktīvi darboties kā pasākumu centrs un lauku viesnīca vēl 1672.gadā izveidotā Lindenhoff/Liepasmuiža.
Muižā lielāko daļu XX gadsimta atradās skola un vēlāk – strādnieku kopmītnes. Jaunie īpašnieki, ieguldot savu privāto kapitālu, sakārtojuši aizaugušo un padomju laikā piemēsloto parka teritoriju, renovēta XIX gs beigās celtā muižas pārvaldnieka māja un tajā izveidots pasākumu centrs ar 3 semināru zālēm, kā arī labiekārtota lauku viesnīca 12 iemītniekiem. Pa jaunam izrakti (atbilstoši senajām shēmām) 7 dīķi, muižas 15 ha plašajā parkā ir vairāki mākslas un dizaina objekti un turpina tapt jauni.
Mākslas kūrorts Lindenhoff/Liepasmuiža aktīvu darbību sācis šā gada 1.jūlijā, kopš te ir pieejamas arī naktsmītnes. Jaunizveidotajā izstāžu zālē “Klēts” 1.jūlijā tik atklāta Mākslas akadēmijas Keramikas apakšnozares studentu darbu izstāde, kas vēl aizvien apskatāma muižā. 2.-3.jūlijā notika ekoloģiskās tēlniecības radošās darbības, kur piedalījās gan pieaugušie, gan bērni. Keramiķes, skulptora, psiholoģes un novadpētnieka vadībā tapa keramikas sīkplastikas darbi, ar augu palīdzību apgleznots porcelāns, sarežģītā procesā radās personīgie portreti-negatīvi no ģipša un māla un pašrocīgi tika darināti ķieģeli pēc sentēvu metodēm. Vēl divās jūlija nogalēs Liepas muižā norisinājās jogas un personības pašizaugsmes nometnes.
Šobrīd, 25.-26.jūlijā, mākslas kūrortā notiek starptautisks tēlnieku plenērs, kurā piedalās Kestutis Benedikas (Lietuva), Hiromasa Abe (Japāna) un Matiass Jansons (Latvija). Top jaunas skulptūras no muižā augušiem un vētrās bojā gājušiem kokiem un akmeņiem, kas te palikuši no kādreiz bijušām ēkām. Arī darba materiālu izvēle ir simboliska un mākslas kūrorta, rekreācijas idejai atbilstoša – izrevidēt savus resursus un piešķirt jaunu dzīvi tam, kas palicis novārtā pamests.
Šonedēļ, 30.-31.jūlijā, mākslas kūrortā notiks divu dienu seminārs – mākslas piedzīvojums ar psihologu un mākslinieku Iļju Kovaļenko no Krievijas (seminārs tiks tulkots latviešu valodā). Šajā seminārā var piedalīties visi pieaugušie interesenti, bet papildus noderīgs tas būs psiholoģijas un mākslas terapijas, kā arī pedagoģijas un sociālā darba profesionāļiem. Dalībnieki iepazīs XX-XXI gadsimta mākslas simboliku, pētīs savu personīgo mākslinieciskās izpausmes veidu, radīs varoņa portretu pop-art tehnikā un centīsies pieklusināt skarbo iekšējo kritiķi, kā arī rast iedvesmu un papildus enerģiju radošām dzīves pārmaiņām. Uz šo pasākumu vēl ir pāris brīvas vietas.
5.-7.augustā, Lindenhoff/Liepasmuiža organizē pārgājienu un pašizpētes nometni, kuras laikā notiks gan pārgājieni pa Liepas pagasta neparastākajām vietām – klintīm pie Gaujas un citiem interesantiem objektiem, gan kopīga zupas vārīšana ugunskurā, sēņošana un ogošana, keramikas nodarbības ar mākslinieci, astroloģiska iepazīšanās spēle un psiholoģiski pašizpētes uzdevumi.
27.augusts pl.17-20 Mūzikas salons banketu zālē ar baronesi fon Krudener-Struve
S.Rahmaņinova u.c. krievu romances, Nikolasa fon Struves skaņdarbus izpilda viesi no Sanktpēterburgas: starptautisko konkursu laureāte Ludmila Truštaļevska (baronese fon Krudener-Struve), soprāns, pie klavierēm Leonīds Jerjomins. Baroneses stāstījums par viņas senčiem, ar kuriem saistīta šī mūzika. Vakars banketu zālē pie galdiņiem – ar šampanieti, Liepasmuižas tēju un saldumiem.
10.,11.septembris – psiholoģiski semināri/spontānā teātra performances ar Eiropas transpersonālās psiholoģijas asociācijas sertificētu psihoterapeitu Genādiju Brevdi (Sanktpēterburga, Krievija). Tuvāka informācija par semināriem: +371 29672802, Jana Dolgova
24.septembris pl.11-18 Ābolu talka un ražas svētki
· ābolu vākšana no muižas senajām un jaunajām 236 ābelēm
· kopīga ābolu ievārījuma vārīšana (burciņa no tā tiks dota katram līdzi)
· smaržīga tēja un svaigi cepti ābolu pīrāgi Liepasmuižas gaumē
· mākslinieciski radošā nodarbība, kopā veidojot Māti-Ābeli
· līdzi uz mājām aizvedīsi somu ar paša lasītiem āboliem!
8.oktobris pl. 12-15 Radošā darbnīca “Lakats katrai sievietei”
· pastaiga pa muižu
· lekcija par gadsimtiem senām tradīcijām par lakata nozīmi sievietes dzīvē dažādās kultūrās. Tuvāk iepazīsimies ar pasaulē pazīstamajiem Pavlovo Posadas lakatiem, kas jau vairāk kā 200 gadus tā valkātājām ir prestiža lieta.
· individuāls mākslinieciski radošs darbs par lakatu ornamentiem, fotosesija katrai dalībniecei ar lakatu.
· iespēja iegādāties Pavlovo Pasadas krāšņo un maigi silto lakatu
· tējošana un muižas gardumu baudīšana
29.oktobris Leģendu nakts (informācija sekos)
5.-6.novembris Ķirbju relaksācijas kūre
gatavojam neparastus ķirbju ēdienus, ēdam svaigus un termiski apstrādātus, mākslinieciski izjūtam un iepazīstam ķirbjus (informācija sekos)
19.novembris pl.12-15 Putnu barotavu izgatavošanas radošā darbnīca
· lieli un mazi putnu draugi aicināti gan izkrāsot jau sagatavotās putnu barotavas, gan darināt ēdamas sēkliņu un speķa bumbas ziemā izsalkušajiem putniem
· zīmēsim putnus, kuri tiek gaidīti ziemā paēst
· aromātiska muižas tēja un pašcepta sēklumaize.
Dalībnieki laipni aicināti ņemt līdzi sēkliņas, putraimus, speķi u.c., ja tādi ir krājumos – varēsim uztaisīt vairāk bumbas putniņu barošanai!
Priecāsimies mūsu pasākumos redzēt arī plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus, lūdzu pieteikties dalībai mob.28490600
Plašāk par Lindenhoff/Liepasmuiža darbību (LV, RU, EN): https://www.facebook.com/Liepasmuiza/
Par lauku viesnīcu: http://www.booking.com/hotel/lv/lindenhoff.en-gb.html
Mākslas kūrorta Lindenhoff/Liepasmuiža sabiedrisko attiecību vadītāja Rita Zālīte mob.29277532, info@liepasmuiza.lv
Lielā Talka Priekuļu novadā
Autors: Normunds Kažoks
2015/30/04
Izdevums: Priekuļu Novada Vēstis
Priekuļu novada iedzīvotāji, visos pagastos aktīvi ir atsaukušies Lielās Talkas aicinājumam, sakopt un labiekārtot savu pagastu.
Šogad Priekuļu novadā oficiāli talkai bija pieteiktas četras talkas vietas. Saules parks - tika paplašināta parka teritorija, kurā līdzināja augsni zāliena sējai. Sagatavoja vietu krāšņumaugu stādīšanai. Sāka veidot pastaigas taku.
Bijušais Liepas muižas komplekss. Tagad topošais mākslas un kultūras centrs. Gadu desmitu laikā ir sakrājušies ļoti daudz atkritumu, kuri ar talcinieku palīdzību tika savākti. Kā arī sagrābtas vecās lapas un savākti nokritušie zari.
Arī Lielajās Ellītes parkā tika lasīti, dedzināti zari un vākti atkritumi.
Niniera ezera apkārtne. Talkošanas ietvaros tika savākti piekrastes zonā atstātie sadzīves atkritumi un citi piesārņojumi, lai uzsākot peldēšanas sezonu, vide būtu sakopta un patīkama gan Priekuļu iedzīvotājiem, gan pārējiem atpūsties gribētājiem.
Bez oficiāli pieteiktajām talkošanas vietām novada sakopšanas darbi ritēja arī daudzās citās vietās.
*
Saules parkā jau pirms talkas tika veikti lieli darbi, lai sagatavotu vietu jaunajai pastaigu takai, kuras malās būs rododendru un paparžu audzes.
*
Liepas muiža. Pēdējā gada laikā šī vieta izmainījusies un jācer, ka piepildīsies īpašnieku ieceres. Lai viņiem izdodas iecerētais muižas atdzimšanā.
*
Bēdu ieleja. Māra Baltiņa brigādei nācās kārtīgi pasvīst vācot vienu no nelegālajām izgāztuvēm, kas izveidota ceļā no Priekuļiem uz Vaivi.
*
Top putnu būri no bezzaru priedes, tas ir nopietni!
*
Protams, talcinieku zupa tiek vārīta talkas vietā.
*
Tāda bija neliela daļa no Lielās talkas mūsu novadā.
Atvainojos pārējiem talciniekiem, kurus nepaspēju apciemot! Paldies Arta komandai, kas talkoja pie Vaives upes, paldies talciniekiem Veselavā, arī Liepā bija vēl viena talkas vieta, kuru nepaspēju apmeklēt. Un protams paldies skolniekiem, kas jau nedēļas vidū satīrīja visas ceļmalas, lai mūsu Latvija un novads būtu vēl skaistāki!
*
Plašāka foto reportāža par novada Lielo talku skatāma Priekuļu novada mājaslapā www.priekuli.lv "Bilžu galerijas"
Liepas muižas “dzīvesstāsts”
Autore: Irina Borovaja
2008/06/11
Zaļajos kokos paslēpies un mīkstajā zāles paklājā iekārtojies, stāv iekonservēts Liepas muižas komplekss. Muižas īpašnieks ir SIA “Liepas Parks”.
“Liepas muiža šobrīd netiek attīstīta,” komentē īpašnieka pārstāvis Ralfs Drēska, “tas vairāk vai mazāk saistīts ar šodienas vispārējo ekonomisko situāciju un tieši ar nekustamā īpašuma tirgu.” Sākotnēji saimnieki plānoja muižu izmantot kā mājvietu ar videi raksturīgu saimniekošanu. Tagad kompleksam meklē jaunu īpašnieku. “Mēs esam ieinteresēti lai Liepas muiža nonāk tāda saimnieka rokās, kurš redz īpašuma vēsturisko vērtību, lielo nozīmi Liepas pagasta vēsturē un ir gatavs īpašuma attīstībai,” stāsta Ralfs Drēska.
Kamēr nākamais īpašnieks nav atradies, muiža tiek uzraudzīta un sargāta no vandalisma. “Reizēm kādā ēkā ir manīti bezpajumtnieki, bet īslaicīgi, jo muižas uzraugs to pamana,” teica SIA “Liepas Parks” pārstāvis.
Komplekss nav atstāts likteņa varā – ir saremontēts muižas ēkas jumts, iztīrītas un gatavas rekonstrukcijai iekštelpas, citās būvēs veikti nepieciešamie ēkas saglabāšanas darbi, iztīrīts muižas parks.
Liepas muižā iespējams izveidot aktīvās atpūtas vai rehabilitācijas centru ar SPA programmu un lielisku atpūtu dabā - muižas parkā. Ainaviskie skati, klusums un vēsturiskā vide lieliski papildinātu arī elegantu dzimtas mājvietu, kas var tikt ierīkota labā stāvoklī esošajā kungu ēkā.
Liepas muiža jeb Lindenhof sāka veidoties 17. gadsimtā. Kā vēsta leģenda, tur, kur tagad atrodas Liepas muiža, agrāk bijušas zemnieku mājas. Šo māju saimniekiem bijis jāsūta cilvēki darbos uz Kauguru muižu. Strādnieki stāstījuši darba biedriem, ka viņiem mājās labība pat vēlā rudenī nenosalstot. Šī ziņa nonākusi arī līdz lielkunga ausīm. Kad rudenī kungam labība nosalusi, viņš sūtījis vagaru pārliecināties, ka minētajās mājās labība nav cietusi no sala. Tajos laikos “Liepiņu” mājās dzīvojis kāds stiprs, bet mēms vīrs, vārdā Toms, kas nolēmis vagaru izpērt. Vagars aizmucis un, pārradies mājās, stāstīja, ka tur labība tiešām nav nosalusi. Tad lielkungs licis saimniekus izdzīt no “Liepiņu” mājām, ēkas noplēst un to vietā uzcelt muižu. Tā arī darīts, un muiža ieguva nosaukumu – Liepas muiža.
Līdz Pirmajam pasaules karam muižai bija daudz īpašnieku - ierēdņi, muižnieki un baronu dzimtas pārstāvji. Pēdējā muižas saimniece bija baronese Šarlote fon Vulfa. Sākoties karam, muižas telpās darbojās bēgļu bērnu skola. Vēlāk Liepas muiža kļuva par pagasta īpašumu, vēlāk par privātīpašumu.
Liepas muižai ir sava vieta latviešu kultūras vēsturē, šeit jau 1685. gadā darbojās viena no latviešu Bībeles tulkotāja prāvesta Ernesta Glika dibinātajām latviešu skolām.
Neviens nespēja apspiest Liepas pagasta cilvēku tiekšanos pēc gara gaismas. Kad vecā skolas ēka, ko šodien zinām kā doktorātu, tika stipri bojāta, skolu pārcēla uz Liepas muižu, kur tā ieguva sešu klašu pamatskolas statusu un turpināja pastāvēt, kamēr darbu sāka jaunā skola.