Šī ir vecākā muižas ēka, kas saglabājusies līdz mūsdienām. No 1919. līdz 1970. gadam tajā atradās skola. Šķiet, ka 20. gadsimta 20. gados ēku skolas vajadzībām pārbūvēja neprofesionāļi.
Ēkas pamatu veido laukakmeņi, kas salikti kopā ar javu. Faktiski ēka bija veidota no horizontāli izkārtotām sijām. Sienu apšuvumam izmantoja dēļus, kas bija apdarināti ar zāģu skaidām. Sākotnēji jumts bija dakstiņu jumts, bet vēlāk dakstiņi tika nomainīti pret skārdu.
Virs ieejas durvīm atrodas konstrukcija, ko tur arī kolonnas, un kādreiz tajā bija pusapaļi logi. Tie 20. gadsimta 50. gados tika nomainīti ar taisnstūra logiem. Ēkas augstums ir pusotrs stāvs ar mansardu augšstāvā.
Ēkā bijušas vairākas "krāsnis", kas rotātas ar dažāda veida flīzēm: tumši brūnām, brūnām, zaļganbrūnām, melnbrūnām, zaļganmelnām ar sarkanbrūnām, krāsotiem podiņiem, kā arī kamīni, kas apdarināti ar sūnu zaļām flīzēm.
Pašlaik daudzi no šiem kamīniem ir iznīcināti. Uz otro stāvu veda vītņveida kāpnes, bet tagad tās ir tik izpostītas, ka pa tām nav iespējams nokļūt augšā.